Silvijas Meškones (1942.) vārds labi pazīstams mākslas pazinējiem. Viņas atšķirīgais, spilgtu krāsu bagātais rokraksts ik izstādi pievilcis un valdzinājis.
“Gaiss, ūdens un smilšu plūsma, dabas un cilvēku roku veidojumi, sabiedriskās attiecības, to mainīgums, mana personīgā uztvere un attieksme – tas viss veido manu telplaiku. Vizuāli iluzora telpa, tās izplešanās vai sašaurināšanās vibrējošās krāsās un dinamiski mainīgās plastiskās formās – tas ir mans izpausmes veids, kā signalizēt pasaulei: redzu, jūtu, domāju -ESMU!” (S.Meškone)
“Par telpu un krāsu. Viņas gleznās tās ir svētā vienībā. Tikai viena, bet izcili un precīzi noskaņota krāsa – varbūt angļu sarkanais – ir spējīga radīt saulaini pozitīvu un kreatīvu mākslinieka darbnīcas telpu; arī intuitīvi un daudzkārtīgi klāts krāsu kārtu klājums var dot telpu un apjomu lapotnei, ezeram, sievietei, galu galā pašas gleznas idejai, kura vispirms sakņojusies mākslinieces īpašajā redzē, kas nu ir bruņojusies ar meistarību, piekļuvusi saviem avotiem vēlreiz un atkal un atkal – un pirmoreiz – atver mūsu acis savai pasaulei.” (Guna Millersone, māksliniece)
S.Meškones brīnišķīgā pasaule mudina gan priecāties, gan apstāties un pamedidēt, gan ieraudzīt kaut ko pilnīgi no jauna – atklātu pavisam neparastā vēstījumā. Mākslinieces darbi atrodami gan LNMM, gan Jelgavas, Talsu muzejos, gan Gabrovas (Bulgārija) Mākslas muzejā, gan Warburg&Co bankas kolekcijā Frankfurtē (Vācija), kā arī daudzu valstu privātās un galeriju kolekcijās.